(Mani sauc Edavārdi
Dzīve ira kā ceļš, dzīve ira kā ceļš
Yeah!
Es ceru, ka mani nearestēs par šito
Yeah!
Edavārdi
Tas ir Eminema bīts, ja kas, tas nav Anša bīts, ja?
OK
Viens, viens, viens)
[1. pants: Edavārdi]
Es eju savu ceļu, jo jums sekot nevarēju
Var nedot ceļavēju, kamēr elpot vēl es spēju
Es svinu uzvaras, jums visiem veltot ledus seju
Jo jūs teicāt: „Tas nav iespējams!”, kā semplot Haddaway
Varu teikt, ka esmu labākais, pat ja radu sviestu
Jo jūs pārliecinās laba reklāma, ne laba dziesma
Un Tu man saki: „Viss, ko tu dari, šeit smird!”
Bet šis nav reprezents, nu labi, ir, ej dirst, veci
Tu uzkrāsojies, lai mānītu – triks lēts tas ir
Bet man ir zilas lūpas, jo esmu tik vēss
Gribi lejā mani redzēt, bet es ar prieku slimoju
Tik ļoti, ka tad, kad es krītu, Tev šķiet, ka lidoju
Liec barjeras, lai radītu man sāpes
Tās atgādina kāpnes dikti garas te
Es nemainu kursu kā piķim „Parex”, bļe
Tagad ģipsī kājas tiem, kas lika padenes
Esmu slims, do’ man „Grindex” un „Tic-Tac”
Bliežu traki, bet man pimpis ir Big Pun
Gribi, lai padodos? Šī int’rese ir farss
Jo uz ceļiem izskatos kā sprinteris pirms starta
Klinšu svars visam, ko te saku, neceri, ka tintes maz
Printeris karsts, jo tik dulla rindu sintakse
Teksts paņem Tevi, jo ir slims kā incests, sirds un rindas
Šiten mirdz kā dzintars
Nevēlos būt kings vai princis, kas dirš un slinks
Vai mirs no indes, smaga lirika kā svins un cinks
Tu labāk neko nesaki – tev Sfinkss ir Simba
Mana publika nav auksta, bet ja saņemos un izsviežu jums dziesmu
Es jūtos tā kā rudenī, veci, tāpēc, ka zem viņas redzu tik bieži +1
Un es iešu uz priekšu
Lieku repā faktus, Tu mani netā baksti
Ar komentiem, ka tas, ko trekā saku, garām?
Lieto stresā blatus, bet tas nesāp, bļaģ
Neesmu gejs – mans nestāv blakus Tavam
Ceru, ka zini, ka man nevajag haļavu, nevajag’a ļevas idejas un liekus vārdus
Pat ja mani tikai malu malās lamatas pavada visa mana ceļa garumā – es ietu pāri
Stresam nav pamata, ja Tu Edu te pamani, jo viņš debates padara te par 1 frāzi
Sarunas beidzas, jo tas ir what the fuck, kad saku savu stafu, kas te pakaļas uz vietas gāž
Es biju kluss, savāds. Tagad pohuj, pateicoties lirikai, vakarā pat ir pilns klubs savākts
Skils, kurš parāda, ka visumā visu var darīt, diss’i nav misija mana, čista, man ideju gana
Vai tu tiec līdz? Liriski traks! Es svilinu vinilu, fanes sev klāt vilinu pats
Uz šito biļeti prasi? Te tikai ģimene, kas slima ir kā minimums, bet civila, bļaģ
[Piedz.]
Dzīve ira kā ceļš, jo tā ira kā ceļš
Dzīve ira kā ceļš
O, ou
Kā ceļš
Kā ceļš
Kā ceļš
